Atveseļošanās ar dabas skaņām ir samērā mazpazīstama, tomēr, kā uzskata tās piekritēji, efektīva metode, kā uzlabot pašsajūtu, novērst trauksmi un iegūt dvēseles mieru.
Pret asinsvadu veģetatīvās distonijas neirocirkulatoro formu (galvenokārt novērojama gados jauniem cilvēkiem) jāklausās meža un pļavas skaņās, bišu sanoņā, kalnos skanošās atbalsīs, pulksteņa tikšķēšanā.
Pret astēnisko neirozi, neirastēniju palīdz circeņa čirkstēšana, sienāžu sisināšana, zvirbuļu čivināšana, atbalss kalnos, meža un lauka skaņas, lietus troksnis un bišu sanēšana.
Pret bezmiegu jāklausās siseņu sisināšana, vārnu ķērkšana, ūpja kliedzieni, lietus troksnis, atbalss kalnos, lapu šalkoņa.
Miegainību uzveikt palīdz gaiļa rīta dziesma. Tā ieteicama arī samaņas zuduma gadījumos.
Centrālo nervu sistēmu stimulē suņu rejas, vilka gaudas, atbalss kalnos, zirga pakavu atsitieni pret bruģi, jebkuru putnu balsis (izņemot vistu kladzināšanu).
Centrālo nervu sistēmu nomierina klusināta jūras šalkoņa, ūdenskrituma troksnis, meža un lauka skaņas, lakstīgalas pogošana, bites sanēšana, varžu kurkstēšana.
Pret stipru nogurumu vēlams klausīties meža vai lauka skaņās, sienāžu sisināšanā, bišu sanēšanā, lapu šalkoņā.
Pret pazeminātu asinsspiedienu iesaka klausīties atbalsi kalnos, meža, lauka skaņas, govs maušanu, kaķa ņaudēšanu, suņa riešanu.
Organisma aizsargspēku paaugstināšanos veicina meža un lauka skaņas, kalnos skanoša atbalss.